Jauns, veiksmīgs un pārticis mūsdienu cilvēks visu nedēļu intensīvi strādā un nedēļas nogalē tikpat intensīvi šņauc kokaīnu vai smēķē zāli. Lai atpūstos. To nedara vien neveiksminieki, kuriem nav naudas, un tie, kas vēl nav sapratuši, ka šņabi dzert ir vienkārši prasti. Ja kāds teiks, ka tā vis nav, tas ātri tiks pie moralizētāja titula. Tāpēc tie vairāk klusē, bet tie pirmie intervijās, publiskās sarunās un draugu lokā lielās par savu vaļasprieku. Un šī dzīvesziņa mūsu augstākās sabiedrības hronikās sāk ņemt virsroku. Un reizēm tā kā jūties neērti, ka esi viens no tiem atpakaļrāpuļiem nelietotājiem. Un secini, ka pieredzējušie lietotāji ir visai labi pārliecinātāji. Ja pieņem, ka narkotiku lietošana ir tāda moderna nodarbe. Un ja seko lietotāja loģikai.
Piemēram, apgalvojums: daudzi, kuri paveikuši ko nozīmīgu rokenrolā, bijuši saistīti ar narkotikām. Pats fakts droši vien ir patiess. Un it kā no tā jāsecina bez narkotikām panākumi nebūtu tik iespaidīgi. Taču tikpat labi var apgalvot, ka daudzi rokenrola giganti ir lietojuši mātes pienu un tieši tā ir viņu panākumu ķīla. Mani gan vairāk interesē cits aspekts: cik daudz šie cilvēki būtu paveikuši, ja nebūtu pāragri miruši, cik daudzi neko tā arī nepaveica.
It kā nākas secināt izaugusi paaudze, kura nav saņēmusi nenoliedzami vienpusējo, bet iedarbīgo padomjlaika propagandas pretpoti narkotiku lietošanai. Tomēr ne, manas paaudzes jauni, veiksmīgi, talantīgi ļaudis, arī žurnālisti kā savas brīvības mērauklu min zāles lietošanu. Un nebūt neuzskata, ka ir narkomāni. Nu, ko tur piebilst, atliek atcerēties daktera Strazdiņa teikto, ka psihiatriskajās klīnikās jau arī nav neviena trakā, tur ir pavisam normāli cilvēki, vēl vairāk tur ir napoleoni, ģenerālprokurori un direktori.
Arī Dienas sāktajā diskusijā rubrikā Narkotikas. Policija lietotāji apgalvoja, ka nemaz neesot atkarīgi no kaut kādas zālītes, jo lieto tikai periodiski, turklāt pasaules statistika rāda, ka no marihuānas lietošanas cilvēki nemirst. Interesanti, kas ir šādas statistikas autors? Bet pievērsiet uzmanību šai vārdu šai vārdu saitei neatkarība un periodiska lietošana? Vai šis cilvēks saprot, ko viņš saka? Un kur gan viņš smēlies šādas zināšanas? Marihuāna tiešām neizraisa tūlītēju nāvi vai šausmīgas paģiras, bet gan pakāpeniskas psihiskas izmaiņas, tās ietekme turpinās apmēram mēnesi. Tad vajag atkal. Tā narkologi.
Bet mūsdienu narkomāni, kā vēsta mediji, nav tie nočurājušies nabadziņi ar sadurstītiem locekļiem un aizmiglotu skatu kā vecās filmās. Tie ir mākslinieki. Modeles. Mūziķi. Inteliģenti ļaudis. Un elka piemērs ir vislipīgākais. Un galu galā no narkotiku atkarības iespējams izārstēties saulainās klīnikās, kā to rāda filmās. Tāpēc ir tik normāli Rīgā apvaicāties par devu cenu Tallinā vai Maskavā, satiekot tālienes paziņu. Un pasmaidīt par puisi no elitāras augstskolas, kurš vienmēr slims ar gripu, kad ciemojas pie saviem vecākiem. Jo naudu vajag, bet mājās špricēties nevar, un tad ir drudzis klāt. Starp citu, cik daudzi no vecākiem zina, kāds izskatās bērns, kurš lieto narkotiskas vielas?
Jā, protams, narkotirgus mārketingā piedalās gana ietekmīgi cilvēki un viņu darbi mākslā, publicistikā, dzīvesveida producēšanā. Tur netrūkst ne autoritāšu, ne pasaules statistikas. Tieši tāpēc sabiedrības daļai, kas nav tajā iesaistīta, būtu laiks domāt par tiešām modernu kontrpropagandu.
