Pašlaik presē aktīvi diskutē par tā saucamajām vieglajām narkotiskajām vielām un reizēm izskan viedoklis, ka tieši policija ir izdomājusi un panākusi to, ka tā saucamā zālīte jeb kanabis ir iekļauts 1.sarakstā kā aizliegtā sevišķi bīstamā narkotiskā viela.
Zālīte marihuāna un hašišs ir kanabisa grupas narkotiskās vielas un atbilstoši ANO Konvenciju prasībām ir iekļautas Labklājības ministrijas uzraudzībā esošo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru 1.sarakstā kā aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas. Narkotisko un psihotropo vielu iedalījums sarakstos ir balstīts uz zinātniskiem pētījumiem, kā arī no nelegālā apritē esošo narkotisko un psihotropo vielu un zāļu kaitējuma cilvēka veselībai un bīstamības pakāpes. Diemžēl atsevišķu publikāciju autori bieži balstās uz kanabisa grupas narkotisko vielu lietotāju atzinumiem un viedokļiem par šo vielu nekaitīgumu cilvēku veselībai.
Krimināllikumā vairs nav paredzēta kriminālatbildība par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu bez ārsta atļaujas, kāda tā bija salīdzinoši ar Latvijas Kriminālkodeksa 222.8 pantu, kur par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu bez ārsta nozīmējuma, kas tika izdarīta atkārtoti gada laikā, persona tika saukta pie kriminālatbildības. Tas nozīmē, ka narkotisko un psihotropo vielu lietošana, tāpat smēķēšana un dzeršana tiek atstāta cilvēktiesību un katra paša ziņā. Līdz ar to par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma personu var saukt tikai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.panta 1.daļas.
Tomēr jāatzīmē, ka narkotisko un psihotropo vielu neatļauta lietošana ir cieši saistīta ar to neatļautu iegādāšanos, izgatavošanu, glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu un realizēšanu, jo šādi noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar narkotiskajām un psihotropajām vielām, ir raksturīgi nevis ar atsevišķām epizodēm, bet gan ar ilgstošu noziedzīgu darbību, kas sevī ietver visdažādākos noziedzīgos nodarījumus, bieži vien cieši savstarpēji saistītus. No tā izriet, ka personu, kura lieto narkotiskās vai psihotropās vielas, nesauks pie atbildības par neatļautu narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu, bet gan par to neatļautu iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai izgatavošanu (Krimināllikuma 253.panta 1.daļa paredz vainīgajai personai sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem).
Aizturot personu, kura lieto narkotiskās vai psihotropās vielas vai ir saistīta ar šo vielu nelegālo apriti, tas tiek fiksēts policijas vai narkologu uzskatēs, un šis fakts rada juridiskas sekas (piemēram, iestājoties darbā valsts iestādēs).
Jāuzsver, ka narkotisko un psihotropo vielu galvenā īpašība ir spēja īsā laikā radīt cilvēkam izteiktu psihisku un fizisku atkarību ar nepārvaramu vēlēšanos atkārtoti baudīt narkotiskās vai psihotropās vielas un šī tieksme cilvēkā nomāc visas pārējās vēlēšanās un intereses. Atkarību uztur arī abstinences parādības smagas fiziskas ciešanas, kuras iestājas, ja pārtrauc narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu.
Līdz ar to, rezumējot iepriekšteikto, var secināt, ka par pamatotu atzīstams uzskats, ka narkotiskās un psihotropās vielas ietver sevī četrus kritērijus: medicīnisko, sociālo, fizisko un juridisko. Medicīniskais kritērijs raksturo vielas spēju izraisīt pieradumu pie tās un radīt slimīgu tieksmi atkārtot tās iedarbību. Sociālais kritērijs izpaužas bīstamībā, ar kādu narkotiku lietotājs apdraud gan sevi, gan sabiedrību, jo, nonācis narkotisko un psihotropo vielu atkarībā, viņš ir spējīgs izdarīt visu, arī noziedzīgu nodarījumu, lai tikai saņemtu kārtējo narkotisko vai psihotropo vielu devu. Fiziskais kritērijs norāda uz narkotisko vai psihotropo vielu veidu: augu valsts, sintētiskās, pussintētiskās, ārstnieciskie līdzekļi vai psihotropās vielas. Juridiskais kritērijs paredz, ka viela atzīstama narkotisko vai psihotropo tikai tad, ja tā iekļauta speciāli pilnvarotu institūciju attiecīgos tiesību aktos (Latvijas Republikas Ministru kabineta apstiprinātajos Labklājības ministrijas uzraudzībā esošo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos).
Var uzdot jautājumu kāpēc zālīte ir kaitīga? Kaņepes satur tetrahidrokanabinolu izomērus, kuri, smēķējot zālīti, uzkrājas cilvēka smadzenēs.
Bieži jaunieši uzsver, ka viņi reizēm lieto zālīti, bet man rodas jautājums, vai viņi zina to, ka pēc vienas marihuānas cigaretes izsmēķēšanas tetrahidrokanabinolu izomēri saglabājas organismā līdz 15 diennaktīm. Ja zālītes smēķēšana notiek kaut reizi nedēļā, tad šī kaitīgā viela organismā uzkrājas, kas ar laiku smēķētāju noved pie psihiskās atkarības. Atkarībā no vecuma, smēķēšanas biežuma un organisma individuālajām īpatnībām atkarības veidošanās ātrums un smagums dažādiem cilvēkiem stipri atšķiras. Laika gaitā smēķētājam izmainās raksturs, pasliktinās atmiņa, koncentrēšanās un prāta spējas, veidojas t.s. amotivācijas sindroms. Narkotisko vai psihotropo vielu atkarības slimnieku un lietotāju narkoloģiskajās iestādēs ir iespējams apārstēt, noņemt abstinences stāvokli, bet nav iespējams atjaunot iepriekšējo veselību.
Gribu atzīmēt, ka Narkotiku apkarošanas birojs savā darbā šādus profilaktiskos reidus neveic, jo Narkotiku apkarošanas biroja veiktie pasākumi ir saistīti ar noziedznieku aizturēšanu.
Attiecībā par policijas reidiem bāros un diskotēkās uzskatu, ka tas ir jādara, ievērojot likumus un citas tiesību normas, tomēr jāatzīst, ka ne vienmēr policijas darbinieki šādos reidos uzvedas korekti. Ir pienācis laiks paredzēt likumdošanā, kā tas ir ārvalstīs, ka tieši sabiedrisko pasākumu organizētāji, bāru, kafejnīcu, naktsklubu īpašnieki atbild pilnībā par notiekošo viņiem piederošajās iestādēs un organizētajos pasākumos neatkarīgi no tā, vai īpašnieks vai personāls ir iesaistīts noziedzīgās darbībās, kas saistītas ar narkotisko vai psihotropo vielu nelegālo apriti, pretējā gadījumā būtu jāizskata jautājums par konkrētās iestādes slēgšanu.
