Atkarības vielas

Pasaulē ir zināmas daudzas vielas, kurām piemīt spēja izraisīt atkarību. Atkarības vielas galvenokārt iespaido cilvēka garastāvokli, sajūtas, uztveri, intelektuālo un fizisko aktivitāti. Sākumā to iedarbība cilvēkam ir patīkama vai vēlama. Tieši vielu iedarbībā slēpjas bīstamība, jo cilvēki cer, ka viņi paši varēs regulēt atkarības vielas lietošanu pēc vajadzības un jebkurā brīdi atteikties no tām.

Diemžēl, lielākā daļa atkarības vielas pēc īsa labsajūtas un baudas laika – “medusmēneša” izraisa slimīgu tieksmi un nepieciešamību palielināt ieņemamo vielas devu, lai panāktu iepriekšējo iedarbību. Pieraduma dēļ atkarības vielu lietotājs sāk labi justies tikai intoksikācijā (vielu iedarbības stāvoklī), bet ierastās vielas trūkuma gadījumā tā pašsajūta sāk pasliktināties. Tas veicina regulāru atkarības vielu lietošanu. Tomēr svarīgākā atkarības vielu būtība ir radīt psihisko atkarību – tieksmi, kas atņem cilvēkam neatkarību, nomāc tā iepriekšējās intereses, maina dzīves vērtības un rīcību.

Pēc to bīstamības pakāpes atkarības vielas iedala legālās un nelegālās.

Legālās atkarības vielas Latvijā ir:

1. alkoholiskie dzērieni (alus, vīni, šampanietis, degvīni, liķieri, konjaki u.c. spirtotie dzērieni);
2. cigaretes un pīpju tabaka;
3. kofeīnu saturošie dzērieni (kafija, melnā un zaļā tēja, “Coca- Cola” XTS u.c.;
4. medikamenti (pretsāpju, nomierinošie, miega, antidepresīvu un stimulējošie līdzekļi);
5. šķīdinātāji jeb inhalanti (acetons, toluols, etilēteris).

Legālās atkarības vielas kulturālu, tradicionālu un vēsturisku apstākļu dēļ ir plaši integrētas sabiedrībā un to lietošana pieļaujamā vietā un laikā likums neaizliedz, tomēr tās, sakrīt ar īpašiem bioloģiskiem, sociāliem un psiholoģiskiem apstākļiem, kuri izraisa atkarību.

Nelegālās atkarības vielas

Nelegālās atkarības vielas juridiski apzīmē par narkotikām. Pēc iedarbības iedala depresantos, stimulatoros un halucinogēnos, bet pēc izcelsmes – augu valsts un sintētiskās narkotiskās vielās.

Pēc ANO Narkotiku kontroles programmas 1999.g. Ņujorkā publicētās informācijas un terminoloģijas pie kontrolējamām narkotikām pieder:

• Narkotiskie augi
  1. Kaņepes (Cannabis sativa), kuru iedarbīgā viela ir tetrahidro kanabinols, kas marihuānā (zaļajā auga daļā) ir 0,5 – 5%, tā sveķos – hašišā 2 – 10%, bet tā eļļā ir 10 – 30%.
     Tetrahidrokanabinols ir psihoaktīva viela ar halucinogēnu efektu, kas rada personības izmaiņas;
  2. Kokas krūms (Erythroxylum coca), kas satur narkotisko vielu kokaīnu, kas tā lapās ir 0,5 – 2,5%, kokas pastā ir 30 – 80%, bet krekā līdz 90% (to iegūst no kokaīna hidrohlorīda apstrādājot ar dzeramo sodu).
     Kokaīns ir visspēcīgākā stimulējošā un atkarību veidojošā viela no augu valsts produktiem;
  3. Miega magones (Papaver somniferum) – magoņu salmi, kuri satur alkoloīdus morfīnu, kodeīnu, tebaīnu, papaverīnu un narkotīnu. Galvenās psihoaktīvās substances ir morfīns un kodeīns.
     Magoņu galviņu pieniņā – jēlopijā ir 4 – 21% morfīna, 0,7 – 3% kodeīna, 0,2 – 1% tebaīna, 0,5 – 1,3% papaverīna un 2 – 8% narkotīna.
     Magoņu pieniņa (opija) ķīmiski pārstrādāts destilāts ir jau morfīns, bet savukārt acetilētais savienojums, t.i., pussintētiskais savienojums ir heroīns, visaugstāko atkarību izraisošā viela.
     Opija grupas vielām ir ļoti izteikta narkotiska iedarbība un tās visas rada ļoti grūti pārvaramu atkarību;
  4. Sēnes (Psilocybe semilanceata un psilocybe cubensis, psilocybe Mexica), kuras visvairāk no indīgām sēnēm satur narkotisko savienojumu psilocibīnu, kam ir izteikta halucinogēna iedarbība;
  5. Meksikāņu apreibināšanās kaktuss – Peijotls (Lopophora williamsii), kurš satur narkotisku savienojumu meskalīnu, kuram arī ir halucinogēna iedarbība.
• Sintētiskās narkotiskās un psihotropās vielas
  1. Sintētiskie opioīdi
     • Fentanīls;
     • 3 – metilfentanils;
     • pentidīns;
     • metadons, polamidons, LAAM;
     • bufrenonorfīns.
     Visiem sintētiskiem opioīdiem ir izteikta narkotiska, depresējoša ietekme un tie visi rada atkarību vai aizvieto augu valsts opiātus.
  2. Centrālās nervu sistēmas depresanti
     • Benzodiazepini
       Tie ir pasaulē visplašāk pielietotie sintētiskie nomierinošie līdzekļi, kurus izmanto medicīnā. Bet zūdot medicīniskai nepieciešamībai vai izmantojot tos ļaunprātīgi pie tiem veidojas pierašana un tie nonāk arī nelegālā apritē un tiek lietoti kopā ar alkoholu, barbiturātiem un opiātiem.
       Visbiežāk pierašanu novēro pie alprozolama (Xanax), diazepāma (Valium), chlordiazepoksida (Librium), fennitrazepama (Rohypnols), temazepama (Restoril), klonazepama;
     • Barbiturāti
       Barbiturātus lieto miega traucējumu ārstēšanai, bet tie ātri rada pierašanu un tos bieži sāk izmantot kopā ar alkoholu, benzodiazepīniem un opiātiem apreibināšanās nolūkos.
       Visbiežāk par nelegālās pielietošanas līdzekļiem kļūst amobarbitāls (Amytal), pentobarbitāls (Nembutal), fenobarbitāls (Luminals), secobarbitāls (Seconal), glutemīds (noksirons);
     • Metakvalons
       Tas ir sintētisks centrālās nervu sistēmas depresants, tam nav barbiturāta struktūra, bet tas bieži izraisa pierašanu.
  3. Amfetamīni un “Ekstazī” grupas vielas
     Amfetamīni un “Ekstazī” grupas vielas ir tuvas pēc savas ķīmiskās struktūras, tāpēc “Ekstazī” grupas vielām bez halucinogēnā efekta ir arī stimulizējošais efekts
     • Sintētiskie CNS stimulatori
     • Ekstazī grupa (stimulējošie halucinogēni)
  4. Sintētiskie halucinogēni
     • LSD (lizergīnskābes dietilamīds)
       pussintētisks narkotisks līdzeklis ar izteiktu halucinogēnu un psihomimētisku (psihotisku) iedarbību;
     • Fenciklidīns (PCP)
       Sintētiska narkotika ar amstētisku (pretsāpju)stimulējošu un halucinogēnu iedarbību.
  5. Halucinogēnie amfetamīni
     Tie pēc savas ķīmiskās struktūras ir tuvi amfetamīniem un meskalīnam